Kardijs ir audzēts gadsimtiem ilgi. Mēs jūs informēsim par šī veselīgā dārzeņa izcelsmi, izcelsmi un vēsturi.
Kardijs ir artišoka radinieks, un to sauc arī par dadžu kāpostu, spāņu artišoku, dārzeņu artišoku vai kardonu. To lietoja jau seno ēģiptiešu laikos 4.gadsimtā gadsimtā pirms mūsu ēras Chr. lietots. Ir arī zināms, ka to izmantoja kā pārtiku jau 500. gadā pirms mūsu ēras. Chr. tika audzēts. No seniem dokumentiem izriet, ka kardons tika novērtēts kā dārzenis no Grieķijas līdz mūsdienu Itālijai. Tomēr pagāja nedaudz ilgāks laiks, līdz garšīgais augs spēja izcīnīt ceļu franču un angļu dārzos. Ar 15. gada sākumu gadsimtā sākās kardonu uzvaras gājiens un līdz 16. gadsimta vidum gadsimtā tas bija sastopams gandrīz visā Eiropā. Pagājušajos gadsimtos Cardy tika audzēts arī Vācijā. Diemžēl laika gaitā nedaudz piemirsts šajā valstī, šodien to galvenokārt kultivē tikai hobijs dārznieki. Vēlamās stādīšanas vietas skaidri parāda, ka Cardy īstā izcelsme ir Āfrikas ziemeļos un ap Vidusjūru. Lielākas audzēšanas platības tagad ir ASV, Itālijā, Spānijā un Francijā.Kardijs joprojām ir populārs šodien
Šis garšīgais, smalki rūgtenais un pikantais, riekstu saturošais dārzenis tiek piedāvāts no septembra pēdējām nedēļām līdz decembrim. Dārzeņu artišoks ir ļoti veselīgs un noteikti īsts dārzeņu delikatese gardēžiem un hobiju dārzniekiem. Vecajās vācu pavārgrāmatās joprojām ir neskaitāmas receptes, kā gaumīgi pagatavot kardiju. Jo līdz Pirmajam pasaules karam kardons bija daļa no ikdienas ēdienkartes. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pēdējo desmitgažu laikā kardijs ir gandrīz pazudis no Vācijas virtuvēm, ir īss glabāšanas laiks, tāpēc šīs saulespuķes komerciālā pārdošanā var atrast ļoti reti ir.
Lielāka reģionalitāte veicina Cardy izplatību vācu dārzos
Vēsturiski tā ir arī viena no senākajām mums zināmajām kultūrām un spēj pilnībā pārliecināt gan garšas, gan uzturvielu ziņā. Kardijas audzēšana savā dārzā ne tikai bagātina hobija dārznieku ar garšīgiem dārzeņiem, bet arī veicina kardona saglabāšanos mūsu novadā.