Daudzās ES valstīs (piem. Vācijā) regulu par sēklu saskaņošanu uztvēra kritiski un galu galā noraidīja visā ES.
ES sēklu regula ir faktiski novietota plauktā un pasludināta par neveiksmi, un kopš 2014. gada Tomēr atklāts paliek jautājums, vai ES neplāno jaunas likumdošanas izmaiņas vienotu un stingrāku augu šķirņu regulējumu virzienā. Tā kā pirmā Eiropas sēklu regula bija ļoti nepārredzama, iespējams, jau tiek izstrādāta ES sēklu regula 2.0.
Kāda bija ES sēklu regula?
Papildus satura mērķiem jaunajai sēklu regulai pirmām kārtām jānodrošina, lai katrā ES valstī juridiski būtu spēkā tikai ES regula. Valstu likumi būtu kļuvuši spēkā neesoši, un tiem būtu jāpiekāpjas ES prasībām. Būtībā jaunais regulējums būtu nozīmējis stingrāku šķirņu reģistrāciju, kas būtu licis manīt ar lielāku birokrātiju un dārgāku šķirņu apstiprināšanu.
Jo īpaši vecās šķirnes, kurām vairs nav ekonomiskas nozīmes, būtu tik ļoti apdraudētas. Jo šo šķirņu obligātā reģistrācija vienkārši izmaksātu pārāk dārgi, tāpēc arī briesmas uzstāja, ka daudzas šķirnes vienkārši izzudīs un tika kultivētas tikai dažas modernas šķirnes gribu. Papildus šķirņu daudzveidības noplicināšanai bija arī bažas, ka lielie selekcijas uzņēmumi, piemēram, Monsanto vai Bayer, varētu vēl vairāk paplašināt savu monopolstāvokli. Jo mazie selekcijas uzņēmumi diez vai būtu varējuši finansēt jaunos šķēršļus šķirņu apstiprināšanai. Lai gan vajadzētu būt arī izņēmumiem mazajiem audzētājiem un hobiju dārzniekiem, tie dažkārt tika formulēti vairāk nekā neskaidri.
Eiropas sēklu regulējums pagaidām ir cietis neveiksmi
Pēc tam, kad 2013. gada maijā tika publicēts priekšlikums jaunai ES sēklu regulai, izskanēja kritika. Līdzās daudzām vides asociācijām, politiķiem un citām nevalstiskajām organizācijām arī daudzi lauksaimnieki nostājās pret jauno ES mēroga regulu. Kampaņa pret ES sēklu regulu beidzot nesa augļus. 2014. gada martā ES Komisijas priekšlikumu skaidri noraidīja Eiropas Parlaments ar 650 pret 15 balsīm. Regulējums pagaidām ir izslēgts, un saglabājas vecā juridiskā situācija.
Piemēram, Vācijā jaunu šķirņu laišanu tirgū regulē Vācijas Sēklu rīkojums un Sēklu aprites likums. Vai šie likumi ir lieki un vai šķirņu apstiprinājumi vispār ir jākontrolē? Mēs uzskatām, ka ir pilnīgi pareizi pārbaudīt jaunas šķirnes. Jo papildus pretestībai, ražībai un labākai pielāgošanās klimatiskajiem apstākļiem jaunajām šķirnēm jābūt arī drošām. Privātdārzā ātri var gadīties, ka kultivēts ķirbis un dekoratīvais ķirbis nemanot krustojas. Pēc tam jaunizveidotā šķirne noteiktos apstākļos to var atkārtot nāvējošs cucurbitacīns ražot. Izmantojot komerciāli audzētu šķirni, varat būt pārliecināti, ka šis toksīns neveidosies.
Jāskatās, vai vecie likumi paliks spēkā, vai arī tuvākajā laikā būs jauns grūdiens no ES Komisijas puses. Noteikti turpināsim ar lielu interesi sekot līdzi tēmai un informēsim jūs par to.
