Jūnijā ir daudz lauksaimnieku noteikumu, kas saistīti ar laikapstākļiem un lauksaimniecību. Daudz kas no tā, kas notiek jūnijā, ietekmē ražu rudenī. Šeit ir daži zemnieku noteikumi, kas attiecas uz jūnija mēnesi.
Īsumā
- Zemnieku noteikumi ir vecmodīgi laikapstākļu novērojumi
- ap 11. datumu Jūnijs ir aitu aukstums
- 21. Jūnijs vasaras sākums
- daudz lietus jūnijā nodrošina bagātīgu ražu
Satura rādītājs
- laika apstākļi jūnijā
- Vispārīgs laikapstākļu noteikums
- Lauksaimnieku noteikumi no 1. līdz 11 jūnijs
- 13. līdz 19. jūnijs
- Zemnieku noteikumi no 21. jūnijam līdz 29. jūnijs
- bieži uzdotie jautājumi
laika apstākļi jūnijā
Laikapstākļiem jūnijā ir izšķiroša nozīme lauksaimniecības ražas mēnešos. Ja ir pietiekami daudz nokrišņu, augsne nevar izžūt. Tad lauksaimniekam ir redzama produktīva raža.
Vispārīgs laikapstākļu noteikums
"Jūnija lietus nes svētību."
Šis lauksaimnieka noteikums attiecas uz faktu, ka lietus jūnijā ir svarīgs augu augšanai un ražas panākumiem. Ja jūnijā līst daudz lietus, tiek papildinātas arī augsnes ūdenskrātuves, lai sausajos mēnešos būtu pieejams pietiekami daudz ūdens.
"Ja jūnijā ir pērkons, augustā kviešu nebūs."
Šis zemnieka noteikums saka, ka pērkona negaiss jūnijā var ietekmēt kviešu sējumus. Pērkona negaiss, tostarp krusa un vētras, var nolauzt kviešu vārpas vai pat sabojāt visu graudu.
Krusa un vētras var kļūt par problēmu arī citiem augiem. Jo īpaši augļkopji var ciest no ražas zaudējumiem.
"Kas jūnijā nepagodina sēklu, tas rudenī neko nepļaus."
Šis zemnieka noteikums nosaka, ka ir svarīgi stādīt labību īstajā laikā. Lai rudenī būtu laba raža, ir svarīgi rūpēties par augiem un jūnijā tos mēslot.
"Ja jūnijā nekaplējat un nenožēlosiet grēkus, rudenī jums nebūs labu zālaugu."
Šis lauksaimnieka noteikums attiecas uz to, cik svarīgi ir pienācīgi rūpēties par dārzeņu un garšaugu augiem jūnijā. Ja jūnijā netiek veikta regulāra kaplēšana un ravēšana, tas var negatīvi ietekmēt augu augšanu un kvalitāti rudenī.
"Jūnijā daudz pērkona nes drūmu vasaru."
Liels nokrišņu daudzums, lai gan garantē labu ražu, var liecināt par mākoņainu, lietainu un, iespējams, pat vēsu vasaru saskaņā ar zemnieku mācīšanos. Maz ticams arī būtu vasaras beigas, kas dažkārt notiek septembrī vai oktobrī.
"Ja Piena ceļš ir skaidri redzams, laikapstākļi saglabāsies jauki."
21. datumā Jūnijs kalendārā ir vasaras sākums, kas nozīmē garāko dienu un īsāko nakti Eiropas platuma grādos. Ja debesis tajā naktī ir tikai nedaudz vai vispār nav apmākušās, lai zvaigznes būtu redzamas, gaidāms vasarīgs laiks.
Lauksaimnieku noteikumi no 1. līdz 11 jūnijs
1. jūnijs (fortunatus)
- "Ja tas ir skaidrs laimīgajā dienā, tas sola labu gadu"
- — Ja Fortunatam tas būtu skaidrs, būs labs ražas gads.
8. jūnijs (medardus)
- "Sv. Medardā tiek noteikts, vai saule spīdēs 40 dienas."
- "Saulainā Medardas diena, kas apklusina visas zemnieku sūdzības."
- "Kad Medardusā ir mitrs un slapjš, lietus turpina līt bez pārtraukuma."
- "Lietus Medardu dienā sabojā visu sienu."
- "Lai ko Medards domātu par laikapstākļiem, tādi laikapstākļi iekrīt arī ražā."
- "Tā kā laikapstākļi iekrīt St. Medardi, tas ilgst līdz mēness beigām."
10. jūnijs (Margareta)
- — Ja Mārgaretai nav saules, tad sienu sausu neienes.
- "Ja Mārgaretas dienā līst lietus, lietus ilgst 14 dienas."
11. Jūnijs Barnabas (aitas aukstums)
- "Kad Barnabas ir lēti, tas kompensē to, kas, iespējams, jau ir sabojāts."
- "Ar savu Barnabas sajūtu nāc un nopļaujiet zāli."
- "Pēc Barnabas Saule aiziet uz Lūciju (13. decembris), viņa atgriežas pie mums."
- "Kad uz Barnabas līst lietus, vīnogas iepeld tieši mucā."
- "Sv. Barnaba nekad neaizmirsa sirpi, viņam ir visgarākā diena (nav taisnība!) un garākā zāle.
- "Kad Svētais Barnaba nesīs lietu, būs vīnogu veltes."
13. līdz 19. jūnijs
13. jūnijs (Antonijs)
- "Kad Sankt Antons smaida labu laiku, Sv. Pēteris (29. jūnijā) daudz dara ūdenī."
15. jūnijs (Veit/Vitus)
- "Ūdens uz Svētā Vita necieš vēlo miežu."
- "Vecais Vits nes līdzi tikai lietu."
- "Vējš griežas ap Svēto Veitu, lapas guļ uz otru pusi."
- "Kad vīns ir izbalējis Sv. Vitusā, tas nes sev līdzi skaistu ražu."
- "Ja Sanktveitā debesis būs skaidras, tad noteikti būs labs gads."
- "Pēc Sentveitas sezona drīz mainīsies."
- “Pēc Svētā Veita laiki mainās; tad lapas sāk stāvēt, tad putni ir paveikuši dēšanu.”
- "Pēc Svētā Veita lapas guļ otrā pusē."
- "Ak, svētais Vīt, nelīst, lai mums neizdotos labība, jo lietus Vīta dienā mieži nevar izturēt."
- "Svītā Vīta dienā lietus, ko mieži nevar izturēt."
- — Ja Senveita līst, mieži necieš.
16. jūnijs (Benno)
- "Kas būvē uz Sankt Benno, tas saņem daudz linu un kāpostu."
19. jūnijs (Gervasius)
- "Ja līst Svētajā Žervāzijā, jālīst 40 dienas."
Zemnieku noteikumi no 21. jūnijam līdz 29. jūnijs
21. Jūnijs vasaras sākums (= gada garākā diena: 16 stundas 36 minūtes)
21. datums Jūnijs ir kalendārās vasaras sākums. Tajā dienā ir gaišs apmēram 17 stundas.
- "Ja šodien zvaigznes mirgo, vējš drīz spēlēs kungu."
- "Ja Piena ceļš ir skaidri redzams, laikapstākļi saglabāsies jauki."
24. jūnijs (Sv. Jāņa diena/Jāņa Kristītāja dzimšana)
- "Ar Johanisa stādīšanu, datumu, ko varat atcerēties."
- "Gads labi beidzas, kad Emds kūtī ir sauss."
- "Nobriedis Jāņu vakarā sūdzas zemniekiem."
- "Ja Jāņos līs, līs vēl divas nedēļas."
- „Ieduriet sparģeļus nekad vairs pēc Johanni.
- "Pirms Johanni lūgs lietu, pēc tam tas nāks neērti."
- "Kad Jāņos līst lietus, līst sēnes."
27. jūnijs (miega diena)
- "Miega lietus valstij nenes nekādu svētību."
- "Ja dormouse ir slapja, lietus līst bez pārtraukuma."
- "Ja saule apspīd miegapelīti, ir septiņas svētlaimes nedēļas."
- "Kā laikapstākļi uzvedas uz dormouse, tiek pasūtīts septiņām nedēļām."
- "Ja uz Siebendormouse līst lietus, mēs esam svētīti ar lietu septiņas nedēļas."
29. jūnijs (Pēteris un Pāvils)
- "Pēteris un Pāvils gaiši un skaidri nes labu gadu."
- "Ja Pēterim un Pāvilam līs lietus, vīndaru raža būs sapuvusi."
bieži uzdotie jautājumi
Aitu saaukstēšanās attiecas uz periodu jūnijā, parasti ap 11. datumu. Pirmās pazīmes parādīsies jūnijā. Šo parādību izraisa straujā globālā sasilšana, ko izraisa siltie saules stari. Tomēr jūra sasilst daudz lēnāk nekā zeme. Šajā laikā caur ziemeļrietumu vēju pie mums nāk vēss gaiss. Tas parasti ilgst tikai dažas dienas līdz nedēļai, pēc tam siltāks gaiss atkal izspiežas cauri.
“Ja ziema ir auksta un balta, vasara būs gara un karsta. Ja jūlijs nesīs karstas ogles, arī septembris izvērtīsies labs. Februārī migla - auksts visu gadu. Līdz Epifānijai nebija īsti ziema, tad neviens to nekad neuzzinās.
Šie noteikumi vēl nav zinātniski pierādīti. Laika prognozes šodien veido augsta un zema spiediena apgabali. Arī laikapstākļi pēdējo simts gadu laikā ir būtiski mainījušies. Klimata pārmaiņām ir bijusi liela nozīme šajā jautājumā.